Dažādu uzņēmumu mājas lapās ir sadaļa “Biežāk uzdotie jautājumi”. Te būs manas atbildes uz “biežāk sastopamajiem jautājumiem par darba un profesijas maiņu”
Kas cilvēkus pamudina mainīt darbu vai profesiju, tai skaitā šajā pandēmijas laikā?
· Viens variants ir, kad cilvēks vairs vienkārši nevar pietiekami nopelnīt vai atrast darbu esošajā profesijā. Piemēram, pieredzējusi biroja administratore, kura gadu jau nevar atrast darbu jomā, kuru viņa ļoti labi pārzin un kas patīk. Vai kultūras jomā strādājošie, kuri šobrīd ir piespiedu kārtā ļoti ieilgušā pauzē.
· Cits variants – kad cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ vairs nejūtas labi tur, kur atrodas. Kāpēc? Parasti jau nav tikai viens iemesls, bet to kopums ir tas, kas liek domāt – ko tad vēl es šajā dzīvē varētu un gribētu darīt.
· Un tomēr - laikam jau biežākie iemesli, ar kuriem es sastopos savā praksē, ir šādi – nejūtu gandarījumu, nejūtu piepildījuma sajūtu. Cilvēkiem ļoti svarīgi just, ka tam, ko daru, ir kāda lielāka jēga. Un jēgu var atrast dažādās profesijās. Protams, es kā psihologs vai ārsti, vai skolotāji var piedzīvot jēgas un lielu gandarījuma sajūtu, palīdzot cilvēkiem; žurnālisti, iespējams, rakstot par tēmām, kuras šķiet svarīgas. Bet tieši tāpat atrast jēgu tam, ko dara, ir svarīgi arī citu profesiju cilvēkiem. Es pazīstu sievieti, kura uzkopj birojus un kura saka – man ļoti patīk mans darbs, jo es priecājos, ka aiz manis paliek tīrība un kārtība.
· Bet parasti līdzi nāk vēl kādi citi faktori, kas liek izšķirties par darba vai profesijas maiņu – saspringtas attiecības ar kolēģiem vai izdegšana, vai sajūta, ka mani nenovērtē. Un tad – viena lieta, vēl kāda, un cilvēks arvien vairāk sapņo par to
, kā to visu mainīt.
No kā cilvēki visvairāk baidās, mainot darbu vai profesiju, un kā var emocionāli noskaņoties un saņemties šai maiņai?
· Tas, ko cilvēki parasti cenšas saprast – vai man tiešām tas patiks? Un ja nu izradās, ka nepatīk un apnīk tāpat kā šis? Un vēl – ja nu izrādās, ka es to nepratīšu, man nesanāks? Un – ja man patiks un sanāks, vai izdosies finansiāli? Ja esam godīgi pret sevi, tad atzīstam, ka vairāk par visu mūs attur bailes. Labāk lai ir slikti, bet viss ir zināms, nekā potenciāli labāks, bet nezināms. Tāpēc ir svarīgi saprast, no kā tieši Tev ir bail? Izaicinājums ir pārvarēt bailes, apzināties tās, ieskatīties acīs un atrast sevī drosmi, mērķtiecību un apņēmību. Mēs kādreiz konsultācijās zīmējam šīs bailes, un tad cilvēks ar pārsteigumu atskārš – es nezināju, ka manī ir tik daudz baiļu. Ir bailes, par kurām negribam sev atzīties, bet tās tur ir.
· Lai mainītu darbu vai profesiju, vajadzīga liela drosme un pārliecība, ka man izdosies. Jo kas ir pretējs bailēm? Drosme. Drosme uzsākt studijas, drosme pieteikties jaunā darbā, drosme tikt galā ar to, kas nāks. Varu teikt par savu pieredzi pēc vairāk kā desmit gadiem vienā nozarē sākt karjeru citā – tas ir kā lēkt no lidmašīnas nezinot, kur vispār nolaidīsies.
· Pie tam, jāņem vērā finansiālais aspekts. Cilvēks jau var gribēt kļūt no jurista par dziedātāju vai kūku cepēju, kas ir viņa sapņu darbs. Bet vai viņš tā varēs nopelnīt? Tāpēc veikt finansiālu aprēķinu par iecerēto ir ļoti svarīgi, lai kā negribētos ar to nodarboties.
· Lai spertu tik lielu un nozīmīgu soli, mums noderēs aizrautība, sajūsma, sajūta, ka es nevaru sagaidīt, kad varēšu jauno darbu darīt.
· Un vēl – ļoti, ļoti svarīgi ir, ka kāds tic tam, ka tu varēsi. Ka vēl kādam ir ticība un cerība, ka izdosies. Iedrošinājums no malas ir ļoti, ļoti svarīgs.
Kā var atrast to savu īsto vietu?
Pirmkārt, ir jāmēģina. Parasti to nav iespējams izdomāt ar prātu. Tāpēc jauniešiem sakām – ej un dari, sāc ar kaut ko. Jaunieši ļoti bieži baidās – es nezinu, vai es gribēšu to darīt visu dzīvi. Bet tas jau nav jādara visu mūžu! Atbildes atnāks, ja meklēsi.
Kā nepadoties, kad nesaņem uzaicinājumu uz darba interviju vai saņem nemitīgus atteikumus?
Nav jau variantu. Esmu satikusi puisi ar maģistra grādu, kurš bija nosūtījis 35 pieteikumus, visus pierakstījis, un vēl arvien nebija uzaicināts uz nevienu interviju. Tad sievieti, kura bija uz 50 darba intervijām un nesaprata, kādēļ tālāk netiek. Manuprāt, ir tomēr jāskatās reāli – ja tu netiec tur, kur ļoti vēlies, bet neviens neņem darbā, ir jāskatās uz citiem darbiem. Reizēm diemžēl jāsamazina ambīcija. Diemžēl, reizēm pietiekami pievilcīgs nav neviens no dzīves piedāvātajiem variantiem, tad jāņem tas, kas iespējams, un jātic, ka ar laiku izdosies.
Kā var palīdzēt karjeras konsultants?
Gribētos teikt, ka mums piemīt spēja domu haosu un jucekli atšķetināt un sastrukturēt, lai atrastu īstos iemeslus un rastu atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Reizēm dzirdu no klientiem – nu jā, es jau to visu zināju, parunājos ar Jums un pats sapratu. Viens puisis reiz teica – vajadzēs biežāk ar spoguli aprunāties. Tas, ko klienti reizēm neapzinās – šie mūsu uzdotie jautājumi nav nejauši; tie ir specifiski, strukturēti un mērķtiecīgi jautājumi, lai klients atrastu atbildes sevī. Un ne tikai atbildes. Lai justos iedrošināts rīkoties.
Otrkārt, mūsu krājumos ir dažnedažādas metodes un tehnikas, kas palīdz saprast sevi un pieņemt lēmumu.
Piemēram, ir šāds ļoti jauks uzdevums ar jautājumiem:
Ko darot esmu piedzīvojis vislielāko gandarījumu?
Ko man ļoti, ļoti patīk darīt? Ja būtu tāda iespēja - ko es gribētu darīt tik ļoti, ka būtu gatavs kādu laiku darīt bez atlīdzības?
Jeb – iztēlojies – tu no rīta pamosties, un tu dari darbu, kas tev patīk. Kas tas būtu? Ko tu dari? Kādi cilvēki ir tev apkārt?
Comments