Manuprāt, Hārvardas universitātē veiktā pētījuma rezultāti piedāvā labu risinājumu. Pētnieki modelēja darba interviju un aicināja dalībnieku grupai A uz 2 minūtēm ieņemt ķermeņa pozas, ko varētu saukt par “varenības” pozām, un grupai B – nevarīguma pozas. Pēc tam tika mērīts dalībnieku testosterona un kortizola (tā sauktais stresa hormons) līmenis.
Dalībniekiem, kuri 2 min. bija “varenības pozās”, ievērojami palielinājās testosterona līmenis un samazinājās kortizola līmenis. Dalībniekiem nevarīguma pozās bija acīmredzami pretējs rezultāts – samazinājās testosterons un palielinājās kortizols. Savukārt “intervetāji” pēc tam bija gatavi ņemt darbā A grupas dalībniekus, nevis B grupas dalībniekus. Tātad – ne tikai paši dalībnieki jutās drosmīgāki, bet arī intervētājiem viņi šķita pārliecinošāki.
Reizēm izpildām šo uzdevumu ar klientiem, kuriem raksturīgas bailes no vadītājiem, no uzstāšanās, no darba intervijas un līdzīgi. Plus vēl pievienojam dažus no lieliskās Zanes Daudziņas balss vingrinājumiem. Mēs nevaram izmērīt hormonu līmeni manā kabinetā, bet klienti ir pārsteigti, kā mainās viņu pārliecība par sevi jau turpat, uzreiz. Šo pašu uzdevumu aicinu uz 2 min. izpildīt savā ikdienā, kad vēlamies justies un izskatīties pārliecinošāki. Protams, pie tā, lai mainītos pašapziņa, strādājam ilgāku laiku. Tomēr kā ātra drosmes injekcija atsevišķos gadījumos palīdz ļoti labi J.
Comments