Ir cilvēki, kuriem raksturīgi darbus paveikt pēdējā brīdī. Un tad ir par vēlu izdarīt pietiekami labi, un tad ir milzīgs stress, ka nepaspēšu, un vadītājs pārmet vai klients neapmierināts… “Man ir raksturīga prokrastinācija…Nu kāpēc tā ir un ko ar to darīt??? “ viņi saka…
Ja paskatāmies iemeslus, tad raksturīgākie būs:
1. Tas ir tiiik garlaicīgi…. piņķerīgi… nomācoši… (konkrētais darbs vai uzdevums liekas pārāk garlaicīgs). Nu gluži kā gada ienākumu deklarācijas sagatavošanaJ;
2. uzdevums šķiet tik apjomīgs un sākotnēji neskaidrs, ka nav ne jausmas, no kura gala sākt (tas raksturīgs lielākai daļai diplomdarbu rakstītāju un, protams, mūsu profesionālajā dzīvē tas var būt katrs jaunais projekts);
3. vēlēšanās visu izdarīt izcili…”Ja nu es kļūdos…ja nu tas, ko esmu sagatavojis, ir nepareizi, nepietiekoši labi, varbūt vajadzēja piestrādāt vēl rūpīgāk, izdomāt vēl vairāk… ja nu šis nekam neder??? “ Un nospiest “enter” taustiņu kļūst ar katru brīdi grūtāk J
Ja no domas vien par ķeršanos klāt šim uzdevumam sākam just trauksmi, tad ir daži varianti, kā trauksmi samazināt. Tas veselīgākais, protams, būtu – sākt darītJ. Bet ir vēl otrs, un , patiešām, diezgan bieži tas ir diezgan neapzināti – atlikt, izvairīties… Nu, vispirms taču istaba vai rakstāmgalds jāsakārto… vēlreiz whatsapp jāpaskatās… ak, nu jā, bērns pie ārsta jāpiesaka!!! Un vispār – esmu šodie noguris… bet varbūt tas vispār nav mans…?
Sliktā ziņa ir tā, ka pētījumi rāda, ka izvairīšanās veicina arvien lielāku izvairīšanos. Jo smadzenes iemācās, ka šis ir labs veids, kā no “bīstamās” situācijas tikt vaļā.
Par prokrastinācijas pārvarēšanu – turpmāk!
Comments